IESKATS SĀTU BAZNĪCAS UN DRAUDZES VĒSTURĒ
Pirmo Sātu baznīcu dibinājusi hercoga Gotharda Ketlera ( luterisma iedibinātāja Kurzemē) atraitne Anna. 1609. gada baznīcu vizitāciju dokumentos jau ir minēts Sātu Sv. Pētera dievnams. Tad, pieskaitot vienu gadu klāt, pavisam droši varam apgalvot, ka Sātu draudze var svinēt 405 gadu jubileju kopā ar savu trešo baznīcu Sātu baznīckalnā, (pirmās divas koka baznīcas nav saglabājušās) kas par hercoga Pētera Bīrona līdzekļiem uzcelta 1778. gadā. Un tas ir pamats vienīgās Sātu baznīcas 235 gadu jubilejas atzīmēšanai.
Arī visa baznīcas iekārta, kā arī Svētā Sakramenta sudraba trauki ir hercoga P. Bīrona dāvinājums. Altāri rotā Rīgas gleznotāja H. Porta 1892. gadā darinātā altāra glezna „ Kristus un Sv. Pēteris uz jūras.” Līdz tam retablā atradās glezna „ Kristus pie krusta .” Ērģeles, kuru prospektu rotā rokoko kokgriezumi, būvētas 18. gs. beigās. Pēc tam tās vairākkārt pārbūvētas: 1858-1859.g. Karls Bitners, 1883. g. – Mārtiņš Krēsliņš un Kunkelberģis.
Savu brīnišķīgo akustiku baznīca ieguvusi 1839. gadā griestu pārbūves rezultātā. No diviem baznīcas zvaniem saglabājies viens – J.K. Švenna 1925. gadā lietais.
Bet, kas gan būtu baznīca bez kalpotājiem un draudzes. Grieķu valodā, kā evaņģēlija oriģinālvalodā, baznīca un draudze ir sinonīmi. Tās apzīmēšanai lieto vienu vārdu – eklesia. Kopš baznīcas pirmsākumiem, Sātu baznīcās kalpojuši tikai vācu mācītāji. Četri no viņiem piederējuši Biterlingu dzimtai. Vēlāk no 1884- 1887 g. kalpojis Irlavas Skolotāju semināra direktora dēls un tad pats skolotājs un direktors Gustavs Sadovskis. Pēc tam Sātu draudzē sācis kalpot vācbaltiešu mācītāja, pazīstamais latviešu valodas un folkloras pētnieka Augusta Bīlenšteina dēls Emīls Bīlenšteins. Pie viņa valodu studijas papildinājis, baznīcas korāļu vārdu autors un pedagogs, mums pazīstamais profesors Ludis Bērziņš. E. Bīlenšteins Jaunsātos izveidojis mācību un audzināšanas iestādi zēniem.
Laikā no 1860. gada un tālāk 50 gadu garumā par ērģelnieku Sātu baznīcā kalpojis Irlavas Skolotāju semināra mūzikas pedagogs, viens no Latviešu Vispārējo dziesmu svētku tradīcijas dibinātājiem un 1. dziesmu svētku virsdiriģentiem Jānis Bētiņš.
Pēc pirmā pasaules kara, 1925. gadā savu kalpošanu draudzē uzsācis pirmais latviešu izcelsmes mācītājs Leopolds Roze. Kopā ar sievu Milliju Rozi viņi nokalpoja 25 gadus, līdz 1951. gadā Leopolds aizgāja mūžībā. Millija Roze diakones statusā turpināja kalpot vēl 10 gadus, aprūpējot arī vēl citas tuvākās draudzes.
Baznīcas kalna pakājē atrodas draudzes māja „ Šuvas .” Tā celta 1849. gadā. Savu vārdu tā, iespējams , guvusi no mājā dzīvojošā ķestera uzvārda Jāņa Šuves. (Iespējams arī otrādi.) Pēc Pirmā pasaules kara līdz mūža beigām ķestera pienākumus draudzē pildījuši Ādolfs Torsters ar sievu Emīliju Torsteri. Par ērģelniekiem šajā laikā kalpojuši K. Meijers, tad Grenču skolas skolotājs Vilis Pauka, tad Katrīne Krišjāne.
Jāpiemin arī pēckara draudzes vecākais, kā teiktu šodien – draudzes priekšnieks Augusts Ābele, kura pilnvaras pārņēma Jānis un Velta Zandbergi. Kopā ar viņiem pašaizliedzīgi kalpoja arī palīgmācītājs Herberts Stegenburgs. Viņus mēs pieminam par viņu darbiem, par pašaizliedzīgu baznīcas uzturēšanu un saglabāšanu draudzes īpašumā padomju varas gados.
Pēc mācītāja L. Rozes līdz mūsdienām Sātu draudzē kalpojuši daudz mācītāju, gan vairāk viesmācītāju statusā. Neilgu laiku kalpojis nākamais LELB arhibīskaps Gustavs Tūrs. Vēlākajos gados iesvētījis un laulājis nākamais arhibīskaps Jānis Matulis. Tad Haralds Kalniņš un Arvīds Ustups. Ar pateicību draudze atceras mācītāju Augustu Āleru, kas brauca uz Sātiem no Tukuma un ar savu pārliecību stiprinājis draudzi padomju represijas gados. Vēlāk par savējo Sātu draudze saukusi mācītāju Jāni Saulīti. Kad J. Saulīti pārcēla kalpot uz Slokas draudzi (Jūrmalā ), Sātos īslaicīgi kalpojuši vairāki mācītāji: Kaspars Kovaļovs, Jānis Kundziņš, arī evaņģēlists Jurijs Balodis. Ar 2006. gadu pastāvīgu kalpošanu Sātu un Zemītes draudzēs uzsācis mācītājs Edvīns Vilks. Ar 2009. gadu E. Vilks ar sievu Ilzi Rupenheiti, tagad evaņģēlisti, pārcēlās uz pastāvīgu dzīvi pie draudzes, draudzes īpašumā „Šuvas ” .
Ilgus gadus par draudzes priekšnieku un pērminderi šajos laika posmos kalpojis Eduards Flugins. Ar kopīgām pūlēm un vairākos etapos ir pabeigts dievnama remonts. Ar Kultūras Kapitāla Fonda un Tukuma novada domes atbalstu uzsākti ērģeļu restaurācijas darbi Alvja Melbārža vadībā.
Draudzes vadību pēdējo gadu posmā uzņēmusies Zinta Sproģe.
Tā, pārstaigājot savas baznīcas un draudzes dzīvi laika robežās, ko spēj aizsniegt mūsu kolektīvā apziņa, draudze šogad, Pļaujas svētkos, atzīmē sava staltā dievnama jubileju ar vēlējumu: „ Lai gaisma, ko staro baznīca no kalna, aptver visu plašo apkārti ar vēsti visiem cilvēkiem : „Dievs mūs visus mīl ! ”
Teksts sagatavots pēc I.Dišleres, V. Mašnovska un M. Mendes publikācijām.
Arī visa baznīcas iekārta, kā arī Svētā Sakramenta sudraba trauki ir hercoga P. Bīrona dāvinājums. Altāri rotā Rīgas gleznotāja H. Porta 1892. gadā darinātā altāra glezna „ Kristus un Sv. Pēteris uz jūras.” Līdz tam retablā atradās glezna „ Kristus pie krusta .” Ērģeles, kuru prospektu rotā rokoko kokgriezumi, būvētas 18. gs. beigās. Pēc tam tās vairākkārt pārbūvētas: 1858-1859.g. Karls Bitners, 1883. g. – Mārtiņš Krēsliņš un Kunkelberģis.
Savu brīnišķīgo akustiku baznīca ieguvusi 1839. gadā griestu pārbūves rezultātā. No diviem baznīcas zvaniem saglabājies viens – J.K. Švenna 1925. gadā lietais.
Bet, kas gan būtu baznīca bez kalpotājiem un draudzes. Grieķu valodā, kā evaņģēlija oriģinālvalodā, baznīca un draudze ir sinonīmi. Tās apzīmēšanai lieto vienu vārdu – eklesia. Kopš baznīcas pirmsākumiem, Sātu baznīcās kalpojuši tikai vācu mācītāji. Četri no viņiem piederējuši Biterlingu dzimtai. Vēlāk no 1884- 1887 g. kalpojis Irlavas Skolotāju semināra direktora dēls un tad pats skolotājs un direktors Gustavs Sadovskis. Pēc tam Sātu draudzē sācis kalpot vācbaltiešu mācītāja, pazīstamais latviešu valodas un folkloras pētnieka Augusta Bīlenšteina dēls Emīls Bīlenšteins. Pie viņa valodu studijas papildinājis, baznīcas korāļu vārdu autors un pedagogs, mums pazīstamais profesors Ludis Bērziņš. E. Bīlenšteins Jaunsātos izveidojis mācību un audzināšanas iestādi zēniem.
Laikā no 1860. gada un tālāk 50 gadu garumā par ērģelnieku Sātu baznīcā kalpojis Irlavas Skolotāju semināra mūzikas pedagogs, viens no Latviešu Vispārējo dziesmu svētku tradīcijas dibinātājiem un 1. dziesmu svētku virsdiriģentiem Jānis Bētiņš.
Pēc pirmā pasaules kara, 1925. gadā savu kalpošanu draudzē uzsācis pirmais latviešu izcelsmes mācītājs Leopolds Roze. Kopā ar sievu Milliju Rozi viņi nokalpoja 25 gadus, līdz 1951. gadā Leopolds aizgāja mūžībā. Millija Roze diakones statusā turpināja kalpot vēl 10 gadus, aprūpējot arī vēl citas tuvākās draudzes.
Baznīcas kalna pakājē atrodas draudzes māja „ Šuvas .” Tā celta 1849. gadā. Savu vārdu tā, iespējams , guvusi no mājā dzīvojošā ķestera uzvārda Jāņa Šuves. (Iespējams arī otrādi.) Pēc Pirmā pasaules kara līdz mūža beigām ķestera pienākumus draudzē pildījuši Ādolfs Torsters ar sievu Emīliju Torsteri. Par ērģelniekiem šajā laikā kalpojuši K. Meijers, tad Grenču skolas skolotājs Vilis Pauka, tad Katrīne Krišjāne.
Jāpiemin arī pēckara draudzes vecākais, kā teiktu šodien – draudzes priekšnieks Augusts Ābele, kura pilnvaras pārņēma Jānis un Velta Zandbergi. Kopā ar viņiem pašaizliedzīgi kalpoja arī palīgmācītājs Herberts Stegenburgs. Viņus mēs pieminam par viņu darbiem, par pašaizliedzīgu baznīcas uzturēšanu un saglabāšanu draudzes īpašumā padomju varas gados.
Pēc mācītāja L. Rozes līdz mūsdienām Sātu draudzē kalpojuši daudz mācītāju, gan vairāk viesmācītāju statusā. Neilgu laiku kalpojis nākamais LELB arhibīskaps Gustavs Tūrs. Vēlākajos gados iesvētījis un laulājis nākamais arhibīskaps Jānis Matulis. Tad Haralds Kalniņš un Arvīds Ustups. Ar pateicību draudze atceras mācītāju Augustu Āleru, kas brauca uz Sātiem no Tukuma un ar savu pārliecību stiprinājis draudzi padomju represijas gados. Vēlāk par savējo Sātu draudze saukusi mācītāju Jāni Saulīti. Kad J. Saulīti pārcēla kalpot uz Slokas draudzi (Jūrmalā ), Sātos īslaicīgi kalpojuši vairāki mācītāji: Kaspars Kovaļovs, Jānis Kundziņš, arī evaņģēlists Jurijs Balodis. Ar 2006. gadu pastāvīgu kalpošanu Sātu un Zemītes draudzēs uzsācis mācītājs Edvīns Vilks. Ar 2009. gadu E. Vilks ar sievu Ilzi Rupenheiti, tagad evaņģēlisti, pārcēlās uz pastāvīgu dzīvi pie draudzes, draudzes īpašumā „Šuvas ” .
Ilgus gadus par draudzes priekšnieku un pērminderi šajos laika posmos kalpojis Eduards Flugins. Ar kopīgām pūlēm un vairākos etapos ir pabeigts dievnama remonts. Ar Kultūras Kapitāla Fonda un Tukuma novada domes atbalstu uzsākti ērģeļu restaurācijas darbi Alvja Melbārža vadībā.
Draudzes vadību pēdējo gadu posmā uzņēmusies Zinta Sproģe.
Tā, pārstaigājot savas baznīcas un draudzes dzīvi laika robežās, ko spēj aizsniegt mūsu kolektīvā apziņa, draudze šogad, Pļaujas svētkos, atzīmē sava staltā dievnama jubileju ar vēlējumu: „ Lai gaisma, ko staro baznīca no kalna, aptver visu plašo apkārti ar vēsti visiem cilvēkiem : „Dievs mūs visus mīl ! ”
Teksts sagatavots pēc I.Dišleres, V. Mašnovska un M. Mendes publikācijām.